Depresija tredaja diena

Viòð neslçpt sevi, ka ikviens - domâ - cilvçks atradîs vairâk nekâ vienu brîdi, kad mçs nesaòemam ïoti labi un pat ïoti maz. Daþreiz, bet ir tikai neliela apâtija, melanholija vai tikai nostalìisks noskaòojums. Tâ kâ tas vairs nav tikai mazs garastâvoklis un maiga depresija - un sliktais garastâvoklis sâk uzòemties hronisku raksturu - tad mçs varam veidot depresijas sâkumu.

Ðajâ gadîjumâ ir vçrts doties uz psihologu, lai nomâktu slimîbu pumpuru un vismaz sâktu to darît. Vai tas vienmçr ir vçrts rakstît uz Google: psihologs Krakovs (piemçram - pçc tam veikt iecelðanu vai ir citas lietas, kad tâs ir vçrts radît?

Protams, ir un îpaðas situâcijas. Patiesîbâ viss ir atkarîgs no jûsu uzvedîbas. Pat tâdiem darbiem kâ dzîves ceïa meklçjumi, domâðana par nâkotnes profesijas izvçli vai - teiksim - sazinâðanâs ar partneri - ir lielisks nosacîjums, lai dotos uz psihologu, lai runâtu ar viòu. Daþreiz pati saruna kaut kâdâ veidâ attîra. Tas var bût atbalsts. Tas viss ir ar nosacîjumu, ka mçs sastopamies ar profesionâlu psihologu un to, kurð zinâs mûs atrast - un tad tas parasti nav zinâms un pats. Jebkurâ gadîjumâ, jûs varat doties uz psihologu ar relatîvi nenozîmîgu punktu, ja mums ir ideâla attieksme.

Daþi cilvçki kauns saòemt palîdzîbu no psihologiem. Viòi ir kauns par sevi kâ pirms draugiem. Tas izriet no daudziem mîtiem, kas joprojâm pastâv Polijas sabiedrîbâ. Daudziem cilvçkiem - pat tiem, kas ir nomâkti - ir grûtîbas nojaukt un doties uz psihologu. Un kâ tieði panâkumi, kad psihologam ir jâaizstâj draugs ar draudzîgâm sarunâm - attiecîbâ uz - vismaz teorçtiski - mazâk svarîgu jautâjumu ...

Kâ mçs jau esam minçjuði, mçs ne vienmçr gûsim reâlu profesionâlu, kurð patieðâm varçs uzklausît mûs un ieteikt mums vairâkus saukïus. Vizîte arî atzîst nepiecieðamîbu atvçrt vçrtîbu citam cilvçkam. Bet, ja mçs labi panâksim, tad psihologs Krakova mums palîdzçs.