Par civilam vajadzibam paredzctam spragstvielam

Sprâdziena tiek dçvçts par daudz reakcija oksidçðanâs vai sadalâs, kas skaita uz lielu sadegðanas uzliesmojoðu gâzu, tvaiku, ðíidrumu, viegli uzliesmojoðu putekïu vai ðíiedrâm zonâ, kas izraisa temperatûras pieaugumu vai spiedienu kopâ ar iznîcinâðanas gultnis ðoka vilnis un skaòas efektu.

Sprâdziens ir stâvoklis precîzi definçtos apstâkïos un tieði tad, kad degoðâ materiâla koncentrâcija ir precîzi definçtâ diapazonâ, ko sauc par sprâdziena robeþu. Degoðâs sastâvdaïas koncentrâcija konkrçtâ sprâdziena diapazonâ neradîs sprâdzienu. Lai veidoðanâs eksplozija ir norâdîts pa noteiktu enerìiju, kuru iniciators var dzîvot elementus, piemçram, dzirksteles, kas tika radîtas darbîbas mehânismi un elektriskâs iekârtas laikâ, uzstâdîðanas elementi karsç uz ïoti augsta temperatûra, zibens un elektrîba. Ðî enerìija tiek saukta mîksts power point un tekstâ augstu enerìijas kondensators neliela elektriskâ lauka, tad izlâde var aizdedzinât maisîjumu un liesmu izplatîðanos iespçju robeþâs testa apstâkïos. Sprâdziendroðîbas ierîces ir sprâdziendroðas ierîces, kas paredzçtas nolasîðanai zonâs, kurâs pastâv îpaði sprâdziena risks.

Par minimâlâs aizdegðanâs enerìijas vçrtîba ir parametrs, kas ïauj analizçt sprâdzienbîstamîbu, kas rodas no notiek kâdâ konkrçtâ reìionâ avotiem, piemçram, elektrisko dzirksteli, elektrostatisko dzirksteles, kas ir iegûti no kapacitatîvo induktîvo elektriskajâm íçdçm, kâ arî mehâniskajâm dzirksteles.

Fresh Fingers

Degviela vçlas piekïût ar oksidantu, un sadegðanas uzsâkðanai ir nepiecieðams ierosinâtâjs. Sliktâk ir uzsâkt putekïu eksploziju nekâ gâzes sprâdziens. Gâzu maisîjums ar atmosfçru spontâni sadala difûzijas dçï, un, lai radîtu putekïu mâkoni, nepiecieðams mehânisks sajaukums. Sprâdziena vietas samazinâðana veicina sprâdziena izraisîto vardarbîbu, savukârt kauliòu gadîjumâ tâ tiek saglabâta kâ dabisks faktors tâs radîðanai. Starp gâzçm skâbekïa, piemçram, fluora, vietâ var bût oksidçtâji. Tie ir arî ðíidrumi, kas ir oksidçtâji perhlorskâbe, ûdeòraþa peroksîds un cieto vielu oksidçtâji ir: amonija nitrâts, metâlu oksîdi. Degviela ir galvenokârt visi ðíidrumi, gâzes, bet arî cietâs vielas.