Psiholoiiska terapija

Terapija ir patoloìisku attiecîbu veidoðana starp sievietçm vai ìimenes locekïiem, bet arî pierâdîta metode atseviðíu pacientu psihi ârstçðanai, ja atkarîba novçrð pareizu darbîbu, laulîba meklç laulîbas ðíirðanas skalu vai saites starp tuvâkâs grupas locekïiem ir tuvu sabrukumam. no psiholoìijas zinâtnes virsmas. Neviens no mums nav radikâli autonoms indivîds, kas nav mijiedarbojies ar citiem cilvçkiem, tâpçc jums vajadzçtu rûpçties par pozitîvu informâciju ar cilvçkiem. Iepriekðminçtâ çtiskâ prasîba pirmkârt attiecas uz cilvçkiem, kas ir vistuvâk mums, tas ir, draugiem, partneriem un radiniekiem. Psihoterapijas plâns ir vçrsts uz ârstçjamâ cilvçka emocionâlâs kompetences attîstîðanu, t.i. paaugstinâta paðapziòa un kontrole, stresa vai fobiju pârvarçðana un uzdevuma motivâcijas uzlaboðana, prasmes veidot starppersonu attiecîbas un palielinât enerìiju apmaiòâ ar apkârtçjo vidi.

Terapija psihologa, psihoterapeita vai psihiatra uzraudzîbâ ir darbîbas veids tâdiem traucçjumiem kâ depresija, bezmiegs vai daþâda veida atkarîbas neirozes radîjumos un daþâdas bailes. Psihoterapija balstâs uz ârsta un pacienta savstarpçjâm attiecîbâm, un psiholoìiskâs terapijas aktivitâtes ir atðíirîgas, jo tâs ir atkarîgas no noteikta veida izpratnes par analizçtajiem garîgajiem traucçjumiem cilvçka un avotu izpratnç un palîdzîbu, kas nodroðinâta ar lieliem traucçjumiem un psihoterapijas raksturu. Individuâlâ ârstçðanas sâkumâ notiek viena vai vairâkas ievaddaïas, kurâs tiek veikta palîdzîba vai intervija. Pçc tam tiek noslçgts terapeitiskais lîgums, kurâ tiek izsaukti plânotie terapijas mçríi, individuâlo sesiju bieþums, aplçstais to raðanâs brîdis, finanðu pasâkumi un citas nianses, kas saistîtas ar psihoterapeitiskâs ârstçðanas kursu. Kopumâ terapija notiek bieþâk kâ trîs sanâksmes nedçïâ, katru reizi ilgst aptuveni stundu, un psihoterapijas kursa ilgums parasti svârstâs no daþiem lîdz vairâkiem mçneðiem.

Krakovâ ir daudzas klînikas un terapeitiskie centri, kur speciâlisti, izmantojot zinâtnisko zinâðanu un praktisko izjûtu sintçzi, kas izriet no daþâdâm psihoterapijas tendencçm, mçìina pielâgot daþâdas diagnostikas metodes konkrçtai personai ar personîgâm problçmâm. Daþi terapeiti darbojas psihoanalîtiskâ (saukta arî par psihodinamisko procesu, kas iegûts no Sigmunda Freida, kas veido izpratni par zinâðanu un emociju bezsamaòu ar savu sniegumu. Citi psihoterapeiti izmanto sistçmisku, kognitîvu uzvedîbas, humanistisku eksistenciâlu vai hipnoterapiju. Ðajâ dzîvoklî jânorâda, ka parâdîbâ ir sadalîjums, ko parasti dçvç par psihoterapiju. Nu, tas rçíinâs ar diviem bûtiski atðíirîgiem psiholoìiskâs konsultâcijas veidiem - psihoterapiju un psihosociâlo atbalstu, kas tiek ieviests, ja pacientam nepârprotami ir vajadzîgs atbalsts, bet nav definçtas (atbilstoði paðreizçjiem medicînas standartiem slimîbas vai psihisko traucçjumu.