Smaga depresija

Darbs ar sievieti, kas rada depresiju, nekâdâ ziòâ nav populâra. Persona, kas ir nomâkta, reaìç uz visu vâjumu un naidu par rîcîbu. Viòai nav spçjas, viòa neizskatâs pçc viòas bçrna, viòa joprojâm sûdzas, viòas jûtas par nedroðîbu un ierobeþotu paðcieòu liek viòai justies. Tas viss izraisa to, ka tagad nomâktâs personas mîïajiem, kas viòus prezentç kâ âtrâko ceïu, lai dotos uz palîdzîbu.

Depresijas ârstçðanu parasti veic ar uzvedîbas, kognitîvo, gestalta vai psihodinamisko terapiju. Terapijas veids ir atkarîgs no klienta kognitîvâs attieksmes, bet arî no slimîbas stadijas. Viss tiks novçrtçts Krakovas psihiatrâ, kurð izraksta zâles un psihologu, kurð aizpilda pacientu.Tomçr ârstçðana parasti ir jâpieðíir ne tikai depresîvajai personai, bet arî visai ìimenei. Parasti pusaudþa depresija plûst no visa ìimenes. Pirms tas notiek, ir jâatrod ârsts, kurð novçrtçs vai pat depresiju. Var gadîties, ka ðî slimîba neietekmç mûs, un mçs jûtam tikai îslaicîgu depresiju. & Nbsp; & nbsp; Tad antidepresantu lietoðana nav ieteicama.Kâda ir atðíirîba starp depresiju un tradicionâlo chandra? Chandra ir samazinâts stâvoklis, kas mainâs stimulu ietekmç. Ja mçs ilgu laiku jûtamies grûti un notiek kaut kas tâds, kas uzlabo mûsu garastâvokli, tad mums nav bijusi lielâka depresija. Depresijâ, diemþçl, nav tipisku laika vai smieklîgu video vai kontaktu ar draugiem. Depresijas loma ir vienaldzîga pret emocionâli uzlâdçtiem stimuliem, kas nozîmç, ka depresîvajai personai ir grûti uzmundrinât, un to ir grûti apbçdinât. Persona, kas procesa sâkumâ cieð no depresijas, pârstâj darît to, kas vçl aizòemtu. Tad viòð sâk izvairîties no attiecîbâm ar visiem, jo viòð redz, ka viòð neietilpst teritorijâs, nav iespçjams veidot sarunas ar saviem vienaudþiem. Tad viòð sâk iet no sociâlajâm lomâm - viòð vairs nav vçrtîgs tçvs, viòð pârstâj rûpçties par bçrnu. Meita vairs nav atkarîga no vecâkiem. Tas ir jâizskata pçc iespçjas âtrâk.